Receptes un Mārtiņi - nedaudz aizkavējusies ziņa :)

Novembra pirmajās divās nedēļās vecākā grupa izmēģināja divas receptes. Dalāmies ar mūsu pieredzi un iespaidiem.
Pīrādziņi ar āboliem (Kristapa un Amritas mammas recepte).
Mīklas recepte ir ļoti vienkārša: 200 gr. biezpiena, 200 gr.  mīksta sviesta un apmēram tik pat miltu (lai mīkla nebūtu lipīga un viegli izrullētos). Visu samaisa kopā.

Gatavo mīklu izrullē un griež gabaliņos, no kuriem veidos pīrādziņus.

Mēs pīrādziņus pildījām ar āboliem: katram mīklas gabaliņam uzlikām ābolu šķēlītes un pārkaisījām ar cukuru un kanēli. Pīrādziņu aizlipinājām ciet.

Šī recepte ir labi piemērota bērnu veidotiem pīrādziņiem, jo mīklu var labi aplipinat apkārt pildījumam un cepoties pīrādziņi "neatverās". Cepās apmēram 20 minūtes.
Lūk, gatavie pīrādziņi!  Vienīgais trūkums - pārāk maz!

Mārtiņdienai par godu tika pagatavots sens latviešu Mārtiņdienas ēdiens - pītes. To pagatavot ir pa spēkam arī bērniem. Galvenais, iepriekš sagatavot izejvielas: vārīti zirņi,  pupas, kartupeļi un kaņepju sviests.

Visu samaļ gaļas mašīnā (bērnu iecienītākais pienākums virtuvē) un sajauc ar kaņepju sviestu. Veido bumbiņas. Lai tās izskatītos garšīgākas, mēs tās apvīļājām sezama sēkliņās.

Gaidot Mārtiņdienas un tumsas laika iestāšanos, pagatavojām lukturīšus, tie ļoti noderēja arī pēc Mārtiņdienas tirdziņa, kad daudzi devās uz krastmalu godināt Latvijas aizstāvjus Lāčplēša dienā.

Tehnika ļoti vienkārša, pa spēkam pat divgadīgiem: tīru stikla burciņu apsmērē ar PVA līmi (mēs līmei pievienojām spīguļus) un aplīmē ar gabaliņos sagrieztu zīdpapīru. Lielākie bērni paši arī grieza papīrus un centās izveidot rakstus un lukturiem. Kad līme nožuva izveidojām lukturiem rokturus no stieples. Lūk, daži jaunākās grupas bērnu veikumi ar Robīti priekšplānā :)

Mārtiņdienas galvenais notikums bija Gadatirgus, ko šogad rīkojām pirmo reizi. Šķiet visiem patika lielā andalēšanās, tāpēc šo tradīciju noteikti paturēsim.
 Tagad par visu pēc kārtas:
sagaidījuši vecākus, bērni kopā ar mūzikas skolotāju Elīnu uzstājās ar nelielu Mārtiņdienas priekšnesumu;

pēc priekšnesuma vecākā grupa gatavojās tirgošanai, izlika preces un izveidoja cenu zīmes;

un tirgošanās varēja sākties. Katrs pārdeva kaut ko paša rokām radītu vai sameklētu: konditorejas izstrādājumus (bija ļoti pieprasīti un garšīgi!), rokdarbus (virtenes, atklātnes, krelles u.c.), jaunais geologs Jānis pārdeva dārgakmeņus, pie Emīlijas varēja veldzēt slāpes ar gardu limonādi. Vieniem labāk patika pārdot, citiem - pirkt!
Vēlāk vaļā vērās jaunākās grupas tirdziņš!

Paldies visiem vecākiem, vecvecākiem, līdzjutējiem par čaklu gatavošanos tirdziņam un bērniem dāvātu tirgošanās prieku!

Latvijas simboli

Gaidot Latvijas Dzimšanas dienu, klasē novietojām vairākus materiālus, ar kuru palīdzību bērni iepazinās ar mūsu valsts simboliem.

 Latvijas lāde
 

Ļoti iecienīta! Tajā mēs ielikām dažādus mūsu valsts simbolus: karogu, ģerboni, naudu, dzintaru u.c. un grāmatiņu par šiem simboliem. Jaunākie bērni atšķir grāmatu un meklē atbilstošu priekšmetu lādē. Vecākie var lasīt grāmatu un veidot savu - pārzīmēt un pārrakstīt.






Skaistākie Latvijas skati grāmatā

Šo fantastiski skaisto grāmatu ar lietuviešu fotogrāfa vārdā Kestutis Fedirka fotogrāfijām iegādājos pavisam nejausi no grāmatas pārdevēja, kurš garāmejot kādā oktobra dienā "iemaldījās" mūsu pirmsskolā. Sīkāka informācija par fotogrāfu un šo grāmatu www.citadalatvija.lv.  Šīs grāmatas skatīšanās noteikti vairo mīlestību pret mūsu skaisto zemi  :)  Bērniem tā patīk!

Latvijas karogs

Groziņā ielikām visu nepieciešamo karoga izveidošanai un vienu paraugu. Bērni labprāt veica šo darbu.

Latvijas novadi

Paula veikums

Pēdējā pirmssvētku dienā saskaitījām, cik Latvijai paliek gadu - 93, tas ir daudz vairāk, nekā bērniem, viņu mammām, tētiem, un pat vecvecākiem! Izlikām uz paklājiņa tik pat pērlīšu. Svinīgi klausījāmies Latvijas himnu, daudzi to dzirdēja pirmo reizi.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!!!

Ikdiena un svētki!

Jaunākā grupa visu nedēļu cītīgi gatavojās Mārtiņdienas tirgum. Paldies vecākiem, vecvecākiem, auklītēm un citiem, kas palīdzēja bērniem gatavot kārumus, zīmēt, veidot, tirgoties un našķoties. Domājams, ka šis pasākums varētu kļūt par mūsu ikgadējo tradīciju.

Lāčplēša dienas un valsts dzimšanas dienas gaisotnē esam sākuši runāt par dažādām mājām - pētījām, kur dzīvo dažādi zvēri,  kur dzīvojuši mūsu senči, kur dzīvojam mēs. Pamazām iepazīstamies ar dažādiem mūsu valsts simboliem, ceļam un veidojam paši savas mājas. Piemēram, šādas:

Arī mūsu spoku māja kļuvusi apdzīvota:

Tumšā laikā mājā ir nepieciešama gaisma, tādēļ bērni gatavoja lukturīšus, lai varētu dedzināt sveces:

Un protams, visi čakli strādāja, grieza, līmēja un zīmēja, cepa plastalīna pankūkas un gatavoja īstus Mārtiņdienas kārumus, mazgāja grīdu, konstruēja torņus, īpaši daudz lēja, smēla un pētīja ūdeni, lasīja grāmatas, šķiroja zīles, kastaņus un kafijas pupiņas un ļoti daudz draudzējās :)

Krāsainā nedēļa beidzas, māju celšana sākas!

Jaunākā grupa varonīgi cenšas turēties pretī vīrusiem un klepum. Iesakām lielisku un pārbaudītu recepti - sarīvēts invers + sagrieti citroni + medus - to visu samaisa un var dzert kā siltu tēju, vai ēst tāpat. Šonedēļ bērni bija ļoti pārsteigti par tumsu, kas pēkšņi, kā izrādās, bija ārā vakara pastaigas laikā - ir pienācis īstais laiks dedzināt sveces un gatavot lukturīšus. Liels paldies Gabrielas tētim par daudzajiem atstarotājiem!

 Krāsu nedēļa pagāja patiešām krāsaini, meklējām krāsas apģērbā un grupā, bērniem patika. Katru dienu zīmējām, un mums tapa zaļas egles, dzeltenas saules, sarkani āboli un zili lietus mākoņi.

Piektdienā, kā jau melnās krāsas dienā, rotaļājāmies ar tumsu un gaismu - dedzinājām un pūtām sveces, spēlējām ēnu teātri uz sienas (bija ieradies mīlīgs zaķītis, sadrūmis dinozaurs, draudīgs zirneklis, savāda vecenīte un vēl dažādi ērmi). Mēģinājām zīmēt bērnus profilā, apvelkot viņu ēnas, bet bērni bija ļoti kustīgi, tādēļ zīmējumi sanāca diezgan grūti atpazīstami. Un, protams, piektdiena bija arī spoku diena, un mēs zīmējām spoku ceļu, kur melni un balti spociņi atstājuši savas pēdas.

Vēl šonedēļ svinējām Gustava dzimšanas dienu (Daudz laimes!) un čakli strādājām. Jurģis mūs iedvesmoja māju celšanai, tādēļ nākamnedēļ sāksim runāt par mājām, kur mēs dzīvojam, līdz nonāksim līdz mūsu visu mājai Latvijai. Un neaizmirsīsim arī mūsu pašu vietējo Lāčplēsi, ko pēdējos gados ievērojami izkonkurē Spaidermens un Makvīns. Lai jums krāsainas arī visas nākamās nedēļas!

Ekskursijas

Vecākā grupa atskaitās par pēdējiem ceļojumiem.

1. sērija  "Mēs mīlam vilcienus"
Pagājušajā ceturtdienā devāmies aplūkot vilcienus Dzelzceļa muzejā. Šis ceļojums bija īpašs ar to, ka uz netālo muzeju devāmies ar kājām, pa ceļam baudot dzestru rudens rīta gaisu, apbrīnojot sarmu uz zāles stiebriņiem un kritušajām lapām. Turp ceļā arī nedaudz pamaldījāmies Uzvaras parkā :)

Dzelzceļa muzejā vērojām dzelzceļa maketu ar dažādiem vilcieniem, kuri brauca un piestāja stacijās,

ierāpāmies šaursliežu lokomotīvē, laužot mēles ar "šaursliežu dzelzceļš", iepazināmies ar dažādiem interesantiem aparātiem, kurus izmantoja, lai uzzinātu vilcienu sarakstu laikā, ka nebija datoru. Pielaikojām stacijas dežuranta cepuri.

Skatījāmies multfilmas par to, kā jāuzvedas vilcienā un pie dzelzceļa.
Tad devāmies ārā nopētīt dažādus vilcienus, noskaidrojām, ka muzejā  novietotie vilcieni nevar braukt, tie ir jau ļoti veci.

Redzējām dzelzceļa sniega šķūri:

Iekāpām padomju laika elektrovilcienā (šajā brīdī fotoaparātam izlādējās baterija :( , iekāpšana līdzinājās uzkāpšanai kalnā, izskraidījāmies pa vagonu, ko mēs nekad nedarītu braucošajā vilcienā (zinām no multenēm), saskaitījām tajā logus, bija  16. Drosmīgākie un ziņkārīgākie varēja ieiet mašīnista kabīnē un paspaidīt pogas, jo tajā, izradās, nav stūres. Tikām pie skaistām uzlīmēm.
Atpakaļceļā piestājām Uzvaras parkā, izkāpelējām, izšūpojāmies,  izdauzījāmies rotaļu laukumā. Izskrējāmies pa lapām un nedaudz pavārtījāmies lapu kaudzēs, par ko dabūjām  rājienu no sētniekiem, apsolījām tā vairs nedarīt. Tāpēc tagad taisām savu lapu kaudzi savā pagalmā, lai varam bārstīties ar lapām un ielēkt kaudzē.
Bērnudārzā pārnācām noguruši (jaunākiem tas bija pirmais tik garš pārgājiens) un ļoti izsalkuši.

2. sērija ""Lāči" bez lāčiem"
Pirmdienu visi ļoti gaidīja, jo zināja, ka brauks uz "Lāčiem", maizes ceptuvi. Tas bija mūsu pirmais brauciens ar busiņu un autosēdeklīšiem. Sēdeklīšu piestiprināšana un bērnu iestiprināšana tajos prasīja daudz laika un pacietības :) Sakāpuši braucamajā visi bija labā omā. Dažam bija tas gods sēdēt priekšā, blakus šoferim.

Nonākuši galapunktā, izkāpām un izdzirdējām skaļu Jasmīnes jautājumu: "Kur ir lāči?!". Viņai pa nožēlu, lāču tur nebija. Toties bija laipna gide Sandra, kura izstāstīja par maizes tapšanu, iemācīja mums rotaļas par maizīti.

Izrotaļājušies ģērbāmies īpašajās drēbēs: halātos un cepurītēs, lai neienestu ceptuvē netīrumus. Visi tajās izskatījās ļoti amizanti.

Tad devāmies uz ceptuvi, cenšoties pārvietoties tā, lai nevienu netraucētu. Mēs baudījām garšīgās maizes smaržu, redzējām maizes krāsnis, kuras tiek kurinātas ar malku, lielākā bija gandrīz tik pat liela, kā istaba un tajā var izcept maizes kukuļus ar kopējo svaru vairāk kā 220 kg!

Abras ar mīklu

Šī ir tā lielā krāsns!

Vērojām, kā maizes cepēji ar lizēm liek maizīti vienā krāsnī, lai izveidotos garoziņa un tad pārliek citā, kurā maize izcepas. Šajā brīdī atrasties tuvumā maizes cepējiem ir bīstami, jo viņi netīšām var iesist ar garo lizes kātu!
Izstaigājušies pa ceptuvi, nogaršojām dažādas "Lāču"  ceptās maizes, bērniem ļoti garšoja grauzdiņi, burkānu maize un maize ar augļiem un riekstiem. Nosvērām dažāda lieluma maizes kukuļus, lielākais svēra 6 kg.

Pēc tam bērni izveidoja cepumus no smilšu mīklas.

Kamēr cepumi cepās, izbaudījām rotaļu laukumu.

Paldies "Lāčiem"  par viesmīlību un šoferītim par pacietību!!!
Un LIELS PALDIES vecākiem, kuri brauca līdzi un palīdzēja maziem ekskursantiem!