Krāsainā nedēļa beidzas, māju celšana sākas!

Jaunākā grupa varonīgi cenšas turēties pretī vīrusiem un klepum. Iesakām lielisku un pārbaudītu recepti - sarīvēts invers + sagrieti citroni + medus - to visu samaisa un var dzert kā siltu tēju, vai ēst tāpat. Šonedēļ bērni bija ļoti pārsteigti par tumsu, kas pēkšņi, kā izrādās, bija ārā vakara pastaigas laikā - ir pienācis īstais laiks dedzināt sveces un gatavot lukturīšus. Liels paldies Gabrielas tētim par daudzajiem atstarotājiem!

 Krāsu nedēļa pagāja patiešām krāsaini, meklējām krāsas apģērbā un grupā, bērniem patika. Katru dienu zīmējām, un mums tapa zaļas egles, dzeltenas saules, sarkani āboli un zili lietus mākoņi.

Piektdienā, kā jau melnās krāsas dienā, rotaļājāmies ar tumsu un gaismu - dedzinājām un pūtām sveces, spēlējām ēnu teātri uz sienas (bija ieradies mīlīgs zaķītis, sadrūmis dinozaurs, draudīgs zirneklis, savāda vecenīte un vēl dažādi ērmi). Mēģinājām zīmēt bērnus profilā, apvelkot viņu ēnas, bet bērni bija ļoti kustīgi, tādēļ zīmējumi sanāca diezgan grūti atpazīstami. Un, protams, piektdiena bija arī spoku diena, un mēs zīmējām spoku ceļu, kur melni un balti spociņi atstājuši savas pēdas.

Vēl šonedēļ svinējām Gustava dzimšanas dienu (Daudz laimes!) un čakli strādājām. Jurģis mūs iedvesmoja māju celšanai, tādēļ nākamnedēļ sāksim runāt par mājām, kur mēs dzīvojam, līdz nonāksim līdz mūsu visu mājai Latvijai. Un neaizmirsīsim arī mūsu pašu vietējo Lāčplēsi, ko pēdējos gados ievērojami izkonkurē Spaidermens un Makvīns. Lai jums krāsainas arī visas nākamās nedēļas!

Ekskursijas

Vecākā grupa atskaitās par pēdējiem ceļojumiem.

1. sērija  "Mēs mīlam vilcienus"
Pagājušajā ceturtdienā devāmies aplūkot vilcienus Dzelzceļa muzejā. Šis ceļojums bija īpašs ar to, ka uz netālo muzeju devāmies ar kājām, pa ceļam baudot dzestru rudens rīta gaisu, apbrīnojot sarmu uz zāles stiebriņiem un kritušajām lapām. Turp ceļā arī nedaudz pamaldījāmies Uzvaras parkā :)

Dzelzceļa muzejā vērojām dzelzceļa maketu ar dažādiem vilcieniem, kuri brauca un piestāja stacijās,

ierāpāmies šaursliežu lokomotīvē, laužot mēles ar "šaursliežu dzelzceļš", iepazināmies ar dažādiem interesantiem aparātiem, kurus izmantoja, lai uzzinātu vilcienu sarakstu laikā, ka nebija datoru. Pielaikojām stacijas dežuranta cepuri.

Skatījāmies multfilmas par to, kā jāuzvedas vilcienā un pie dzelzceļa.
Tad devāmies ārā nopētīt dažādus vilcienus, noskaidrojām, ka muzejā  novietotie vilcieni nevar braukt, tie ir jau ļoti veci.

Redzējām dzelzceļa sniega šķūri:

Iekāpām padomju laika elektrovilcienā (šajā brīdī fotoaparātam izlādējās baterija :( , iekāpšana līdzinājās uzkāpšanai kalnā, izskraidījāmies pa vagonu, ko mēs nekad nedarītu braucošajā vilcienā (zinām no multenēm), saskaitījām tajā logus, bija  16. Drosmīgākie un ziņkārīgākie varēja ieiet mašīnista kabīnē un paspaidīt pogas, jo tajā, izradās, nav stūres. Tikām pie skaistām uzlīmēm.
Atpakaļceļā piestājām Uzvaras parkā, izkāpelējām, izšūpojāmies,  izdauzījāmies rotaļu laukumā. Izskrējāmies pa lapām un nedaudz pavārtījāmies lapu kaudzēs, par ko dabūjām  rājienu no sētniekiem, apsolījām tā vairs nedarīt. Tāpēc tagad taisām savu lapu kaudzi savā pagalmā, lai varam bārstīties ar lapām un ielēkt kaudzē.
Bērnudārzā pārnācām noguruši (jaunākiem tas bija pirmais tik garš pārgājiens) un ļoti izsalkuši.

2. sērija ""Lāči" bez lāčiem"
Pirmdienu visi ļoti gaidīja, jo zināja, ka brauks uz "Lāčiem", maizes ceptuvi. Tas bija mūsu pirmais brauciens ar busiņu un autosēdeklīšiem. Sēdeklīšu piestiprināšana un bērnu iestiprināšana tajos prasīja daudz laika un pacietības :) Sakāpuši braucamajā visi bija labā omā. Dažam bija tas gods sēdēt priekšā, blakus šoferim.

Nonākuši galapunktā, izkāpām un izdzirdējām skaļu Jasmīnes jautājumu: "Kur ir lāči?!". Viņai pa nožēlu, lāču tur nebija. Toties bija laipna gide Sandra, kura izstāstīja par maizes tapšanu, iemācīja mums rotaļas par maizīti.

Izrotaļājušies ģērbāmies īpašajās drēbēs: halātos un cepurītēs, lai neienestu ceptuvē netīrumus. Visi tajās izskatījās ļoti amizanti.

Tad devāmies uz ceptuvi, cenšoties pārvietoties tā, lai nevienu netraucētu. Mēs baudījām garšīgās maizes smaržu, redzējām maizes krāsnis, kuras tiek kurinātas ar malku, lielākā bija gandrīz tik pat liela, kā istaba un tajā var izcept maizes kukuļus ar kopējo svaru vairāk kā 220 kg!

Abras ar mīklu

Šī ir tā lielā krāsns!

Vērojām, kā maizes cepēji ar lizēm liek maizīti vienā krāsnī, lai izveidotos garoziņa un tad pārliek citā, kurā maize izcepas. Šajā brīdī atrasties tuvumā maizes cepējiem ir bīstami, jo viņi netīšām var iesist ar garo lizes kātu!
Izstaigājušies pa ceptuvi, nogaršojām dažādas "Lāču"  ceptās maizes, bērniem ļoti garšoja grauzdiņi, burkānu maize un maize ar augļiem un riekstiem. Nosvērām dažāda lieluma maizes kukuļus, lielākais svēra 6 kg.

Pēc tam bērni izveidoja cepumus no smilšu mīklas.

Kamēr cepumi cepās, izbaudījām rotaļu laukumu.

Paldies "Lāčiem"  par viesmīlību un šoferītim par pacietību!!!
Un LIELS PALDIES vecākiem, kuri brauca līdzi un palīdzēja maziem ekskursantiem!

Pēdējo nedēļu darbi virtuvē

Tā kā mēs tikām bagātīgi apdāvināti ar āboliem, oktobrī bērni daudz spieda ābolu sulu, reizēm tika pievienota ķirbja sula. Par nožēlu, no lielas bļodas nomizotu un sagrieztu ābolu sanāk vien pāris glāzes. Berni mācījās dalīties, lai veselīgā dzēriena pietiktu visiem.

Pagājušajā piektdienā tika izcepts burkānu kēkss!

Vajadzīgi:

5 burkāni

250 gr cukurs

3 ēd.k. eļļa

2 olas

4 ēd.k. krējums

1/2 tēj.k. soda

200 gr rozīnes vai rieksti

350-450 gr milti

vaniļas cukurs

Burkānus nomizo, nomizo, ļoti kārtīgi nomizo...

Pēc tam to sarīvē:

Tikmēr puikas sasmalcina riekstus (kas ir ļoti jautra nodarbe!):

Sarīvētiem burkāniem pievieno eļļu, olas, cukuru, vaniļas cukuru, samaisa. Krējumā iejauc sviestu, rozīnes (riekstus), miltus. Pievieno burkānu masu. Jāsanāk pabiezai, ķēpīgai mīklai, kuru ieliek silikona formā un cep apmēram 45-50 minūtes. Gatavību pārbauda ar kociņu, mīklai nav jāpielīp.
Mūsu kēkss sanāca garšīgs,  tika apēsts ātri, ka pat nepaspējām nofotogrāfēt un gatavā izstrādājuma bilžu nav :)

Ko var darīt ar rudens lapām?

Pastaigājoties rudenīgajās dienās, noteikti salasiet nokritušās lapas, jo ar tām var daudz ko darīt:

1. tās var "kopēt" - lapu noliek zem papīra un ar krītiņu švīkā pāri. Lūk, kā izskatās nokopētā lapa : 

     2.  ar tām var veidot nospiedumus:

 

    3. tās var savērt uz dzijas:

   4. var veidot lapu nospiedumus mālā:

   5. izkaltētās lapas var sadrupināt un līmēt tās uz papīra:

  
   6. var izgriezt lapas no papīra un izkrāsot tās ar ūdenskrāsām vai ar sūkli, pamērcētu guašas krāsā:

    7. var savērt lapu vainagu:

    8. var skriet pa sausajām lapām, apbērt ar tām draugus, pēc tam sagrabt un lēkt lapu kaudzē iekšā; vērot lapu "lietu" kādu mēs redzējām Uzvaras parka pa ceļam no Dzelzceļa muzeja!!!

Krāsas un nākotnes plāni!

Svarīgas ziņas no jaunākās grupas:

• pirmdien, 31.oktobrī plkst. 17:30 plānota vecāku sapulce. (Visu Svēto vakara garā, ar izgrebtiem ķirbjiem, zirnekļiem un šaušalīgu spoku vaimanām. Ierasties uz slotām!).
• nākamnedēļ (no 31.oktobra līdz 4.novembrim) mūsu grupā būs krāsu nedēļa, tādēļ aicinām bērnus pieskaņoties katru dienu noteiktai krāsai - pirmdien - zaļa, otrdien - dzeltena, trešdien - zila, ceturtdien - sarkana.  Piektdien - melnā dienā, spēlēsim ēnu teātri, rotaļāsimies ar gaismu un tumsu un dedzināsim sveces. Noteikti nav nepieciešams pilnībā ietērpties konkrētā krāsā, pietiek ar kādu niansi, ko visi kopā savā apģērbā vai izskatā meklēsim.
• Vēl pēc nedēļas, 11.novembrī notiks Mārtiņdienas tirgus, bet par to, kā arī par tālākajiem plāniem šim pusgadam, sīkāk runāsim vecāku sapulcē.
• Klāt ne tikai gada tumšais laiks, bet arī klepu un puņķu laiks. Mūsu topā - dzērvenes, smiltsērkšķi, citrons ar medu, daudz siltas tējas, bieža roku mazgāšana, silti cimdi un daudz kustību ārā, svaigā gaisā. Aicinām arī vecākus dalīties ar radošām idejām, kā cīnīties pret vīrusiem.
• Un vēl dažas svarīgas atziņas no mūsu ikdienas: "Mana košļene ir paslēpusies aiz vaiga. No skolotājām." (Emīlija)
• "Es nevaru ēst putru. Man ir uzkrāsotas lūpas." (Anna)
• "Tētis mācēs salabot manu matu stīpiņu. Tētis māk visu. Viņš māk arī nopirkt saldumus." (Amēlija)

P.S. Pirmdien būs parasta vecāku sapulce, mēs tikai jokojam.:)

Mūsu vecāki - mūsu zelts!

Vispirms atvainojos par aizkavējušos ziņu... diemžēl, negantais vīruss ir pievarējis pusi no mūsu skolotājām un ziņu rakstīšanai laika man nebija. Nu jau meitenes atveseļojušās un darbs sāk ieiet ierastajās sliedēs.

Tagad par aizpagājušo nedēļu, lai arī ziņas šķiet novecojušas, mums ir ļoti svarīgi dalīties tajās ar jums. Tātad, par tās nedēļas īpašiem notikumiem mums jāpateicas divu bērnu vecākiem.
Toma mamma Antra pirmā atsaucās uz mūsu lūgumu dalīties ar bērnu iemīļotākajām receptēm un atnesa mums detalizētu un pat ilustrētu "Toma ābolu uzpūteņu"  recepti. Piektdien skolotājas ar bērniem šo recepti izmēģināja. Garšoja lieliski!

Loti gaidām bērnu iemīļotu ēdienu receptes no pārējiem vecākiem, kuru gatavošanā var aktīvi piedalīties bērni. Vēlams, lai receptes nebūtu pārāk sarežģītas un pagatavošanas laiks nebūt pārāk ilgs :)

Savukārt, par ceturtdienas pasākumu sakām milzīgu "PALDIES!" Jāņa vecākiem! Viņi ar mums dalījās savās zināšanās par pazemes ūdeņiem un bija atnesuši gan veselu laboratoriju (traukus ar dažādiem augsnes paraugiem), gan zemes virskārtas modeli!!! Kā jau visi eksperimenti ar ūdeni, tie bērniem ļoti patika.

Viktorija un Dace

Paprika, kolrābji un burkāni

Jaunākā grupa drosmīgi dodas pretim rudens bagātībām - augļiem, dārzeņiem, krāsainām lapām un sēnēm.Ideja par dārzeņu kompozīciju pārtapa dārzeņu pētīšanā, smaržošanā un garšošanā - sākām ar burkāniem (kas jānomizo, jāsagriež, jāpabaro gan cūciņas, gan draugi, un pašiem darbiņš jānovāc - ko nav nemaz tik viegli izdarīt). Pētījām, kas iekšā Emīlijas paprikai un dūšīgi grauzām kolrābi! Nākamnedēļ mūs gaida ķiploku krelles, kukurūza un ziedkāposti, kas izskatās pēc citplanētiešu kuģiem. Un, protams, ķirbju kūka piektdienā!

Gatavojoties ziemai, taisījām konservus - līmējām burciņās sēnes, gurķus un tomātus. Tagad tas ir viens no iecienītākajiem darbiņiem - bērni gan pa vienam, gan visi kopā spēlē konservēšanu, iepazīstot mūsu filca rāceņus, puravus, kāpostus un citus brīnumus, ko var salikt stikla burkā un skrūvēt ciet vāku, un izveidot dažādas dārzeņu kompozīcijas, lai varētu viens otru "cienāt".

Robītis mums atnesa lielisku kokosriekstu māju, kur iekšā dzīvoja zivis, tārpiņi un citi dzīvnieciņi - tā nu mūsu grupā bija pašiem savs akvārijs (vēlāk būs bilde!), un bērni aizrāvās ar akvārija iemītnieku veidošanu no plastalīna. Šonedēļ iepazināmies arī ar jauno mūzikas skolotāju Elīnu, kas bērniem ļoti patika. Tāpat daļa drosminieku devās kopā ar vecāko grupu spēlēt futbolu, un nu mūsu grupā būs sava futbola komanda, ar īpaši apņēmīgo vārtsardzi Gabrielu.

Paldies čaklajiem mājasdarbu pildītājiem, bērniem aplī patīk stāstīt par saviem mājasdarbiem. Un mums ir pilnīgi skaidrs, ka iecienītākais transporta līdzeklis ir tramvajs!

Tā kā rudens ir ne tikai dārzeņu, krāsu un prieku laiks, bet arī vīrusu laiks - aicinām katru dienu vismaz kādu svaigu dārzeni nograuzt, daudz dzīvoties ārā, cītīgi mazgāt rokas un daudz kustēties, lēkāt un smieties.