piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Priecīgus Ziemassvētkus!

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

Miers klāj lejas, pakalnes.
Mīļā ciemā braucu es.
Zvaniņš jautri, dzidri skan,
Un tik saldi, saldi man.

Viss, kas skumdinājis, gaist.
Maigas  jūsmas krūtīs kaist.
Sirdi glāsta mīļums liegs.
Dvēselē plaukst laime, prieks.

Lai šajos Ziemassvētkos jūsu sirdīs iemājo miers un prieks!

P.S. un lai uzsnieg sniedziņš balts!
"Bambino" skolotājas un bērni

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Dāvanu darbnīca!

Šogad iedvesmojoties no http://recyclingismypassion.blogspot.com/, nolēmām šūt paši savus zeķu/cimdu zvērus.

Jau pieminētajā Re-darbu blogā pamanījām, ka bloga veidotāja Irēna, kopā ar domubiedriem ir izdevusi grāmatu "Cimdudukša un Zeķuzaķa neparastais ceļojums". Un mums noteikti vajadzēja tikt pie šīs grāmatas, lai arī mēs varētu mācīties cimdu/zeķu zvēru pagatavošanu.

Tā nu sākās mūsu centieni atrast grāmatiņu! Meklēšana vainagojās panākumiem! Iepazināmies ar Rūtu, kas aktīvi darbojas biedrībā, kas izdevusi grāmatiņu. Stāstījām Rūtai par savu dārziņu, par jaukajiem vecākiem, kas katru gadu darina saviem bērniem dāvaniņas un  viņa laipni piedāvāja savu palīdzību mūsu radošajā darbnīcā. Vēl vairāk - viņa sazinājās ar Irēnu, pastāstīja par mums un arī Irēna pati izteica vēlēsanos būt ar mums kopā un palīdzēt vecākiem!

Mūsu, nu jau tradicionālā, dāvanu darbnīca, kas notika decembra pirmās nedēļas beigās, mūsuprāt bija lieliski izdevusies!
Tā tapa lieliskie zvēriņi:



Dažus zvēriņus varam jums arī atrādīt:













Mīļš paldies vecākiem! Jūs visi esat lieliski!

Liels paldies Irēnai un Rūtai, kas palīdzēja mums šo pasākumu rīkot, dalījās ar idejām, praktiskiem padomiem un sniedza morālo atbalstu - jo tas nebija tik viegli, kā likās sākumā :)

Te var lasīt Irēnas pārdomas un sajūtas par kopā pavadīto laiku:  http://recyclingismypassion.blogspot.com/2011/12/cau-bambino.html

Pilnīgi noteikti aicinām vecākus iedvesmoties jauniem varoņdarbiem un sniegt priekšlikumus, ko vēl tādu labu, radošu un bērniem veltītu mēs kopā varētu veikt?

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Grāmata

Ja reiz esmu tikusi pie rakstīšanas, tad uzrakstīšu vēl par pēdējo jaunumu bērnu grāmatu plauktā. Šī grāmata apbūra mani ar savu mīļumu, vienkāršību un lieliskiem zīmējumiem. Tā varētu būt laba pirms gulētiešanas kopā ar bērnu lasāmā grāmata, ka arī viena no pirmajām grāmatām, ko bērnam izlasīt pašam. Te informācija par šo grāmatu un daži grāmatas atvērumi izdevniecības mājas lapā. Man šķiet, ka izdevniecības "Liels un mazs"  grāmatas bērniem ir vislabākās un visskaistākās Latvijā.

Filma par Mariju Montessori


Šoruden Elīzas un Miķeļā tētis kā dāvinu no Itālijas atveda mums biogrāfisku filmu par Marijas Montessori dzīvi, filmas nosaukums ir "Maria Montessori. Una vita per i bambini". Kā noprotat, tā ir itāļu valodā. Kad jautāju Elīzas tētim, itālim, kādā valodā ir filma, viņš atbildēja ka itāļu, uz manu satraukumu, ka mēs tajā runāto nesapratīsim, viņš mani mierināja: "Itāļu valodu ir viegli saprast, tā ir ļoti līdzīga spāņu valodai."  it kā spāņu valodas zināšanas vidusmēra latvietim ir pašsaprotama lieta :D :D
Tagad pie filmas. Atzīšos, biju nolikusi to plauktiņā savā kabinetā un atcerējos par to tikai viesojoties pie Viļņas kolēģēm, kad viņas pieminēja šo filmu, kā ļoti labu Marijas Montessori dzīves attēlojumu. Tas mani pamudināja šo filmu beidzot noskatīties. Protams, bija grūti saprast dialogos runāto un līdz ar to bija daudz kas jāsaprot no aktieru neverbālās valodas. Tomēr kopumā filmas sižetam un vēstījumam izsekot var. Man, varbūt, palīdzēja M.Montessori biogrāfijas zināšanas. Šī filma, kura ir radīta 2007. gadā par godu "Casa dei Bambini" (pirmā M.Montessori bērnudārza) simtgadei, iepazīstina ar Montessori sievietes būtību un viņas personīgiem pārdzīvojumiem, dzīves drāmu, uz tās fona tiek parādīta arī viņas profesionālā darbība, kuru virzīja mīlestība pret bērniem. Manī nostiprinājās priekšstats par Mariju, kā par stipru, drosmīgu sievieti. Vērojot filmā, kā Marija ar zāģīti izzāģē kustīga alfabēta burtiņus un līmē smilšpapīra ciparus pie plāksnītēm, sajutos kā īsta viņas skolniece, jo tieši tādā pašā veidā tika radīti pirmie materiāli mūsu skolai, un arī tagad daudz ko radām savām rokām, ar zāģīšu, smilšpapīra un otas palīdzību.
Man, kā vēsturisku filmu cienītajai, šī filma būtu patikusi arī, ja man nebūtu īpašas intereses par Mariju Montessori, tajā attēlotās pagājušā gadsimta sākuma Itālijas, interjeru un sieviešu tērpu dēļ! Te ir informācija par filmu filmas izdevēja mājas lapā.
Ja jums radās vēlēšanās šo filmu noskatīties, jautājiet pēc tās skolotājām.

Viktorija

Kā top ģeogrāfijas galds

Pagājušajā piektdienā, tā bija manis iepriekš pieminētā darbīgā piektdiena, kopā ar Guntu (Jāņa mammu) sākām realizēt Guntas ideju - galdu ar dažādiem Dabas veidojumiem uz mūsu Zemes. Nolēmām, ka uz mūsu galda būs jūra ar piekrasti, kas pāries kalnos un tad tuksnesī.
Iepriekšējās dienās mēs ar bērniem aplūkojām fotogrāfijās dažādus kalnus un atklājām, ka tie var būt dažādās krāsās: zaļi, balti, zili un pat sarkani! Tad bērni izkrāsoja katrs savu kalnu izvēlētajā krāsā (paldies Lorensa vecākiem par sagādātiem "kalniem"!).


Uz izvēlētā galda uzlīmējām  kartonu, pielīmējām kartona maliņas ("sētiņu") vietā, kur būt tuksnesis, tātad, daudz smilšu. Mēs to nedarījām divas vien, puikas ar lielu atbildības apziņu grieza un līmēja līmlentu un turēja kartonu pie galda. Pēc tam no zilā līmpapīra izveidojām jūru, bija iecerēta arī upe, bet darba procesā aizrāvāmies un piemirsām par upi :) Tad es ķeros pie kalnu zāģēšanas, kas izrādījās daudz grūtāk, nekā likās sākumā. Gunta, kā jau ģeogrāfs, rūpējās par pareizu kalnu izvietojumu.

 Kā redzat, mums pievienojās ļoti ieinteresēti vīriešu kārtas palīgi, īpaši saistīja kalnu griešanas process (būs jāpadomā par zāģēšanas vingrinājumu, kā lai to padara drošu mūsu puikām?), citi (šajā kadrā neiekļuvušie) deva norādījumus savu kalnu izvietošanai.
Kad kalni bija piestiprināti, varēja sākt izveidot piekrasti, tas nozīmē - smilšu bēršanu! Te jau mums pievienojās arī meitenes :) Man bija liels prieks vērot, ar kādu pacietību bērni gaidīja savu kārtu, lai tiktu pie smilšu bēršanas.




Tik tālu tikām tajā piektdienas rītā. Tajā rīta paspējām vēl noklausīties Dārtas (Aksela mammas) stāstu par Vāciju, īpaši atmiņā palika tas, ka Vācijā ražo daudz automašīnu! Paldies Dārtai par lieliskiem materiāliem, kurus varēsim izmantot klasē! Pēc tam iededzinājām pirmo svecīti Adventes vainagā!
Darbs pie Ģeogrāfijas galda turpinājās šonedēļ. Pielīmējām zāli (zaļu filcējamo vilnu) kalnu pakājē, salikām kalnos Guntas un Jāņa uztaisītos kociņus.


Iebērām smiltis tuksnesī un "apdzīvojām"  ar dzīvniekiem, kur katram pienāktos dzīvot: jūrā - jūras dzīvniekus, tuksnesī - kamieli, ķirzaku un klaburčūsku, kalnos - kalnu kazas. Tāds izskatās mūsu Ģeogrāfijas galds! Tagad ziniet, kura ir šī brīža iemīļotākā vieta klasē.
Te mūsu pussala pārvērtusies par salu :)
PALDIES!!! Guntai par ideju un realizēšanu!!!!

Viktorija

Mūsu Adventes vainags




Veidojot Adventes vainagu klasei vienmēr parūpējamies, lai tā tapšanā varētu iesaistīties bērni. Šogad tapa šāds čiekuru vainags!
Kā vainagu veidojām:
  1. Kopā ar bērniem salasījām čiekurus un izžāvējām tos.
  2. Es savos krājumos sameklēju skaistas spīdīgas dzijas spoli un nolikām rokdarbu plauktiņa bērniem darbu -  čiekuru aptīšana ar dziju. Bērni tina, skolotājas arī, jo čiekuru vajadzēja daudz. Ietītos čiekurus krājām atsevišķā groziņā.
  3.  Piektdienā pirms Pirmās Adventes (kas mūsu klasē bija ļoti darbīga, par to kādā citā ziņā..) es ar dažu bērnu palīdzību ar līmes pistoli pielīmēju čiekurus pie vainaga pamatnes, pievienojām svečturus ar svecēm un vainags gatavs!!!
Vēlāk lilla a blogā uzmeklēju ideju adventes vainagam, kuru arī pilnīgs nepraša floristikā, kurš var noturēt rokā karstās līmes pistoli vai prot rīkoties ar superlīmes tūbiņu, var realizēt kopā ar bērniem: 

Manuprāt, ļoti simpātisks vainadziņš, domāju bērniem patiktu. Galvenais, var beidzot atrast pielietojumu visādiem sīkumiem un knibuļiem, kuri atrodami bērnu istabas kaktiņos un atvilktnītēs (vismaz manu bērnu istabā tādu ir papilnam:) )!

Kādus Adventes vainadziņus jūs gatavojat kopā ar bērniem?

Viktorija

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Adventes laiks

Šajā tumšajā drēgnajā laikā mūs sasilda tuvu cilvēku mīļums un sirsnība. Mēs varam viens otru iepriecināt ar smaidu, īstajā brīdī pasniegtu roku, kopīgu darbošanos, spēlēšanos, sarunām par patīkamām lietām. Advente māca mums būt pacietīgiem un par pacietību mēs tiekam apbalvoti Ziemassvētkos. Par šīm lietām mēs runājam ar bērniem iededzot svecītes Adventes vainagā, arī par to, ka reizēm ir jāpaklausās klusums, lai sadzirdētu, kā tuvojas Ziemassvētki un kā pukst drauga sirds!

Lai jums un jūsu ģimenēm miera un mīlestības pilns Adventes laiks!

Viktorija

Mazuļi sāk gatavoties Ziemassvetkiem

Šonedēļ sākām gatavoties gaidāmajiem svētkiem. Veidojām plastikas piparkūkas, ko vēlāk krāšņi dekorēsim. Sakām mīļu paldies Martiņai par atnesto plastiku.
Vēl mēs veidojām pārsteiguma dāvaniņas, ko, protams, atklāt nedrīkstam, gaidīsim svētkus!
Un vel šonedēļ daudz strādājām ikdienas darbiņus un cītīgi mācījāmies dziesmiņas!

Kas ir Ziemassvētki, kas ir Ziemassvētki?
Vai tu pateikt vari, kas ir Ziemassvētki?
Maza, maza eglīte, asas, asas adatas.

Kas ir Ziemassvētki, kas ir Ziemassvētki?
Vai tu pateikt vari, kas ir Ziemassvētki?
Spoža, spoža svecīte, karsta, karsta liesmiņa.


Kas ir Ziemassvētki, kas ir Ziemassvētki?
Vai tu pateikt vari, kas ir Ziemassvētki?
Maza, maza dziesmiņa, liela, liela dāvana.


Rūķītis pa mežu iet
Galvā sārtu mici liek
Iet un skaita eglītes,
Kuru zaros svecītes.

Šeit Jums, vecāki, darbiņš brīvdienām - dziediet kopā ar bērniem šīs dziesmiņas, lai svētkos mums labi skanētu!

Novēlam Gaišu pirmo adventi!
Liene un Aija

Dzimšanas dienu nedēļa 3-6 gadīgo grupā (14.-17. novembris)

Tonedēļ mēs svinējām četras Dzimšanas dienas, tādēļ nedēļu nosaucām tieši tā!
Pirmdien (14.novembrī) Viktorija, Dace un Vēsma brauca uz Viļņu ciemoties un mācīties Viļņas Montesori bērnudārzā www.montessoricentras.lt. Mūsu lietuviešu kolēģēm ir liela pieredze un zināšanas, jo viņas ir skolojušās Amerikā pie savas tautietes, pašas Marijas Montesori skolnieces. Viļņā Montesori bērnudārzs ir jau 19 gadus! Varējām vērot darbībā skolotājas, kuras strādā Montesori grupā jau 18 gadus.
Mums bija ļoti interesanti piedalīties lietuviešu kolēģu mini seminārā par darbu uz līnijas, kā arī pavērot darbu grupās. Vienā no grupām tieši pirmdien kādam zēnam bija dzimšanas diena! Varējām salīdzināt kā dzimšanas dienu svin tur, jo ir vienoti pamatprincipi kā to dara Montesori bērnudārzos visā pasaulē.





Nākamajā dienā (15.novembrī) Dzimšanas diena bija mūsu skolotajai Vēsmai. Arī viņa, tāpat kā parasti to dara bērni, gāja apkārt gada aplim tik reizes, cik gadus ir nodzīvojusi. Viņai nācās iet diezgan ilgi :) un mēs ar bērniem skaitījām līdzi un klausījāmies Vēsmas dzīves stāstā.









Trešdien (16.novembrī) svinējām mūsu grupas jaunpienācējas Ulrikas 4. Dzimšanas dienu! Visi cienājāmies ar ļoti garšīgu banānu-kanēļa maizi un saldētām zemenēm. Paldies Ulrikas mammai Elīnai un pašai Ulrikai, kura esot čakli piedalījusies šīs maizes tapšanā.

Ceturtdiena (17. novembris) tika veltīta Latvijas Dzimšanas dienai, par to, kā mēs tai gatavojamies, lasiet te.

Bērni strādā...

Nav tā, ka mēs tikai rosāmies pa virtuvi un svinam svētkus. Ikdienā bērni daudz strādā! Katru rītu jūtama īsta darba atmosfēra.
Īpaši trīsgadnieki ir iecienījuši sajūtu materiālus, vieni no biežāk izmantotiem ir rozā tornis un brūnās trepes.
Tiek strādāts arī ar konstruktīviem trijstūriem,
ģeometrisko kumodi, krāsu plāksnītēm,
un citiem.
Bērni veic daudz praktisko darbiņu: ar knaģiem,
griež un līmē,

slauka grīdu,


mizo dārzeņus,
ver krelles,
 mazgā traukus.

Citi apgūst matemātiku - skaitu līdz 10,


decimālsistēmu un skaita tūkstošus, simtus, desmitus un vienus,


mācās saskaitīt.




Strādā ar metāla ieliktņiem (gatavojas rakstīt),


liek vārdus no kustīgā alfabēta.
Bērni ir iecienījuši arī spēles. Pašlaik klasē ir aktuāla atmiņas spēle un "burtu sacīkstes".